Dienu pamet komentētāja un režisore Laila Pakalniņa
Oktobris 12, 2009
Šodien atlūgumu iesniegusi Dienas komentētāja, pazīstamā režisore Laila Pakalniņa.
Savā uzteikumā Aleksandram Tralmakam Laila raksta:
“Uzsaku darbu saskaņā ar Darba likuma 100.panta 5.daļu, jo, pamatojoties uz taisnprātības apsvērumiem, vairs nevaru rakstīt komentārus laikrakstā Diena. Es nezinu, kam laikraksts pieder (tas, ka pēc vairāku mēnešu gaidīšanas ir nosaukts viens vārds, lietas būtību nemaina – man nav tapis skaidrs, kāpēc šie cilvēki iegādājās vienu no svarīgākajiem Latvijas drukātajiem medijiem), t.i., es nezinu, kā turpmāk var tikt izmantots mans darbs un vārds, kā arī lasītāju uzticība laikrakstam Diena, par kuru, rakstot komentārus deviņus gadus, es esmu līdzatbildīga.
Turklāt es vairs nevaru rakstīt Dienā, jo laikrakstā nestrādā mana darba vadītājs Pauls Raudseps. Precīzāk būtu teikt – tāpēc, kāpēc nestrādā Pauls Raudseps. Esmu arī informēta par to, kā viņš bija spiests atstāt laikrakstu Diena, kuru viņš būtībā ir radījis un veidojis katru dienu gandrīz divdesmit gadu garumā. Tai vietā, lai godinātu šo cilvēku, tika pārbaudītas viņa mantas.
Komentētāja darbs it kā ir ļoti individuāls. Par to liecina fakts, ka pēdējo gadu nerakstīju redakcijas telpās (tas ļāva man darbu Dienā savienot ar filmu veidošanu). Taču šis it kā individuālais darbs ir iespējams tikai tad, ja var pilnībā uzticēties saviem kolēģiem. Mūs – Dienas komentētājus vienoja ne vien augsti profesionālie kritēriji, bet ,galvenais, pārliecība un ideāli. Lai strādātu, man bija ļoti būtiski sajust un saprast, ka ne Aivaram Ozoliņam, ne Askoldam Rodinam, ne Paulam Raudsepam nebija vienalga, kas notiek ar Latvijas valsti. Vēl vairāk. Man to ir ļoti grūti paskaidrot, taču man bija svarīgi, ka šie cilvēki publiski aizstāvēja neatkarības un demokrātijas idejas, jo tās bija viņu dziļi personiskās vērtības. Lieki teikt, ka es ļoti daudz mācījos no viņiem. Savos priekos, bēdās, satraukumā un rūpēs par Latviju mēs dalījāmies ar lasītāju, papildinot viens otru. Tagad komentētāju komanda ir izārdīta. Un tāpēc es vairs nevaru strādāt Dienā.”
Oktobris 12, 2009 at 15:05
tas gan nav lielākais zaudējums
Oktobris 12, 2009 at 15:07
ceru, ka Laila turpinās rakstīt citur.
Oktobris 12, 2009 at 15:08
Tiešām vēlu veiksmi visiem Dienas bijušajiem žurnālistiem. Jūs vienmēr bijāt mana avīze un es ceru, ka jums izdosies Latvijā radīt avīzi vai portālu – nav svarīgi – , par kuru es atkal varēšu teikt – tas ir mans (lai arī reizēm kritizējot un kam nepiekrītot).
Nez, kādas domas par šo visu ir Atkarīgajai Lemberga avīzei? Iespējams, viņi pat nesaprot (tāpat kā šī “jaunās” Dienas Dace Andersone), kāpēc tad īsti Dienas darbinieki aiziet, jo viņu vērtību sistēmā nemaz neierakstās tas, ka avīze varētu būt nenopērkama un neuzpērkama.
Oktobris 12, 2009 at 16:53
Vai kāds no visiem taisnprātīgajiem aizgājējiem beidzot saņemsies izklāstīt savu versiju par to, kāpēc “Dienai” sāka klāties tik slikti jau labu laiku pirms pārdošanas epopejas un Aleksandra Tralmaka otrreizējās atnākšanas? Bet, cik iespējams, objektīvi, kā jau piedien kvalitatīvai žurnālistikai. Cik atceros, kad tika mainīta laikraksta ilggadējā galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte, ekonomiskā krīze vēl nebija sākusies. Kāpēc bija vajadzīga maiņa? Vai “Dienai” klājās spoži, vai bija nopietnas problēmas? Kāpēc lietas nepavērsās uz labo pusi arī tad, kad pie darba ķērās Nellija Ločmele-Tjarve? Vai tiešām vainojami tikai ārēji apstākļi vai arī pašai redakcijai neizdevās radīt produktu, kas piesaistītu pietiekami plašu lasītāju loku? Vai tad nebūtu tā – ja “Diena” šobrīd būtu plaukstošs izdevums vai ar mērenām krīzes izraisītām problēmām, “Bonnier” to nemaz negrasītos pārdot?
Oktobris 12, 2009 at 16:55
Apsveicu, Laila! Es tiešām priecājos par šo ziņu un sāku arvien vairāk ticēt, ka jauns laikraksts ir iespējams. Un, jo ātrāk, jo labāk.
Oktobris 12, 2009 at 17:04
Šo atvadvārdu rakstības stils labi liecina, kāds ir Pakalniņas latviešu valodas rakstības un stila izjūtas līmenis – pilnībā nebaudāms!
Oktobris 13, 2009 at 01:22
Visi tā nedomā. Es atbalstu Lailu un gaidu viņas darbus jaunā medijā.
Oktobris 20, 2009 at 19:21
hmmm, diezgan nebaudāms komentāra komentārs…Laila ir OK un viņas stils it visā ir katrā ziņā atšķirīgs( labs vai slikts) – tas katram pašam izjūtams ….
Oktobris 13, 2009 at 05:40
Ar atvieglotu nopūtu uzņēmušo ziņu, jo Lailas raksti ir jūtīgi un ar savu naivuma piedevu gan paužot cerību, gan patiesi nīstot. Šī pauze ar aiziešanu no “dienas” jau diedzēja kādu vilšanās asnu, ka tik tie raksti nav liekulīga maistarība. Paldies, Laila, ka Jūsu vārdi sakrīt ar darbiem!
Bilstot uz hmm komentāru, arī es vairākus gadus nepieņēmu Lailas komentārus, jo tie nav vidējam vēlētājam domāti. Man ir atšķirīgs viedoklis par dažiem jautājumiem, bet es baudu to, kā tas tiek pasniegts.
Novembris 7, 2009 at 22:32
Man gan izskatās, ka Laila un pārējie aizskrējušie paši sevi ir cauri iznesuši.
Vadošā trijotne Dienu gribēja nopirkt sev!
Bet tas neizdevās…
Biznesa plāns neizdevās
Un neveiksminiekiem bija jāvācās prom!
Vadošajiem neveiksminiekiem naudas pietiek, bet tie paķēra līdzi arī tos, kas dzīvo no algas līdz algai.
Lai kā Jūs tagad citus arī nemācītu, Jūs visi esat izgāzušies!
Ja tagad palasa Dienu – piedošanu, bet tur jau sāk izskatīties, ka katrā rakstā kaut kāds saturs parādās…
Un gaišāka sajūta arī – nav vairs tur tā nožēlojamā Ozoliņa žults šļaksti…
Kas Ozoliņš ir īstenībā, to viņš parādīja TV raidījumā.
Lato jau dumjš pat par sevi, bet Ozoliņš izskatījās pēc marazmātiķa.
————-
Un vēl, Laila, jocīgi izskatās, ka Jūs esat uzpūtusies tāpēc, ka nezināt, kam Diena pieder…
Bet algoto darbinieku absolūti lielākā daļa nezin, kam viņu uzņēmums pieder.
Tiem neveiksmīgajiem Dienas pirktgribētājiem, jā tiem vajadzēja zināt.
Bet priekš kam Jums?
Jūs esat vienkārši algots darbinieks!
Novembris 3, 2010 at 09:03
Žēl gan