Kā tapa pēdējā “vecā” Diena

Oktobris 12, 2009

Gunta Sloga, speciāli CitaDiena

“Aleksandr, kāda ir sajūta, kad esi iznīcinājis Dienu?” Ar šādu jautājumu reklāmas nodaļas darbinieks Jānis pielika punktu piektdienas pēcpusdienā Aleksandra Tralmaka sasauktajai darbinieku sapulcei. Tā tika sarīkota tūlīt pēc redaktoru Nellijas Ločmeles, Anitas Braunas un Paula Raudsepa atlūgumu saņemšanas un pavēles nekavējoties pamest redakciju. Brīdī, kad A.Tralmaks bija uzsācis šo trīs cilvēku “ļauno darbu” uzskaiti, sapulces vidū iznāca SestDienas redaktore Dace Smildziņa. Aizlūzušā balsī viņa jautāja, ko gan trīs aizgājēji noziegušies, ka viņiem jāpārbauda mantas. Sapulce, kura jau sākās spriedzes pilnā gaisotnē, pārauga asās vārdu pārmaiņās. Ja kāds Dienā vēl bija cerējis uz kaut cik pieklājīgām stāsta beigām, tad šīs cerības tobrīd bija sagrautas.

Pēc sapulces redakcijā strādājošie devās uz blakus esošo krodziņu, lai satiktos ar A.Braunu un N.Ločmeli, kam bija aizliegts runāt ar darbiniekiem biroja telpās. Nellija izstāstīja savu stāstu par trīs mēnešu laikā notikušo. Pie ēstuves jau bija sapulcējušies lielāko mediju pārstāvji, sapulcei beidzoties, atlūgumus neiesniegušajiem radās jautājums, ko darīt tālāk. Visiem – žurnālistiem, fotogrāfiem, redaktoriem un māksliniekiem – bija skaidrs, ka viņu pienākums ir izstāstīt saviem lasītājiem, kas piektdien notika.

Ātri vien tika izlemts, ka es aprakstīšu A.Tralmaka trīs mēnešu melu hronoloģiju, Ieva Alberte un Anda Burve izstāstīs, kā  notika redaktoru aiziešana. Vita Dreijere analizēs notikušā ietekmi uz mediju telpu, bet Ivo Leitāns uzrakstīs, ko iecerējusi par galvenās redaktores vietas izpildītāju ieceltā Dace Andersone. Tika izlemts, ka komentāru lapā tiks nopublicēta N.Ločmeles atvadu vēstule, kurai atbalstu ar saviem parakstiem pauda arī virkne palikušo.

Pa ceļam uz redakciju saņēmu ziņu, ka kolēģiem Dienas biznesā dots rīkojums būt kaujas gatavībā. Gadījumā, ja Dienas redakcija atteiktos strādāt, viņiem vajadzētu aizpildīt tukšās lapas. Pa to laiku birojā jau bija ieradusies D.Andersone. Satiku A.Tralmaku, kurš man sacīja, ka vēloties pārliecināties, vai avīze iznāks. Saprotot, ka no manas atbildes atkarīgs tas, vai mūsu iecere sekmēsies, es pārliecinoši paziņoju: protams, viss tiks izdarīts, kā jau iepriekš saplānots. Sākām darbu. Vienlaikus, darbinieku sapulci sasauca D.Andersone un Zigurds Meija, viena no A.Tralmaka uzticības personām uzņēmumā. Visi tika mudināti turpināt darbu. Z.Meija stāstīja, ka redakcionālā neatkarība tiks saglabāta. Uz manu jautājumu, vai D.Andersone būs gatava stāvēt tikpat stingri kā viņas priekšteči gadījumā, ja pie viņas nāks A.Tralmaks un teiks, kas jāraksta, atbilde bija šokējoša. Viņasprāt, redaktoram ir jāieklausās īpašnieka viedoklī, tāpat ir ciešāk jāsadarbojas ar reklāmas nodaļu. Redakcijas darbības stingrs nodalījums no akcionāriem un reklāmas bija bijuši vieni no Dienas pamatprincipiem.

Tuvojās rakstu nodošanas laiks, saņēmām ziņas, ka Dienas biznesa mobilizācija atsaukta. Tad pienāca ziņas, ka A.Tralmaks devis rīkojumu uzraudzīt, kas tiek nosūtīts uz tipogrāfiju. Pēcāk viņš taisnojās, ka gribējis vien būt pārliecināts, lai netiek nodrukātas tukšas vai melnas lapas. Saņēmām apliecinājumu no tipogrāfijas vadības, ka tā drukās visu, kas tiks atsūtīts no redakcijas.

Birojā  līdz avīzes nodošanai bija nolēmuši palikt ne vien avīzes gatavošanā  iesaistītie, bet arī darbus pabeigušie. Lai būtu drošāk. Neuzkrītoši notikušo līdz vēlam vakaram no sava stikla kabineta vēroja Z.Meija un Dienas direktors Gastons Neimanis.  D.Andersone, pārliecināta, ka sestdien iznākošajā avīzē viss būs kārtībā, bija devusies prom. Galu galā avīzei tika pielikts punkts. Iedzērām pa glāzei vīna. Ap 23.00 sākām izklīst. Pirms došanās mājās nolēmu aiziet uz tipogrāfiju un pārliecināties, vai avīzi jau drukā. Maldījos cauri milzīgajām, iespiedmašīnu piesildītajām telpām. Beidzot atradu par avīzes drukāšanu atbildīgo maiņas meistaru. Dienu vēl nebija sākuši iespiest, taču meistars mani pārliecināja, ka viss tiks nodrukāts kā no redakcijas atsūtīts.

Devos mājās. Prožektoru izgaismots, virs ēkas mirdzēja uzraksts “Diena”. Bija smagi. Taču mierināja sajūta, ka ar kolēģiem piektdien esam strādājuši, pieturoties pie vērtībām un principiem, ar kuriem vienmēr lepojāmies.

P.S. Kādam varētu rasties jautājumi, kāpēc mans vārds nav aizgājušo sarakstā. Man bija privāti iemesli, kāpēc es neuzrakstīju atlūgumu pagājušajā nedēļā. Taču šīs juridiskās procedūras paveikšana ir tikai laika jautājums.

Advertisements

17 Responses to “Kā tapa pēdējā “vecā” Diena”

  1. A Says:

    Vai varētu, lūdzu, šo ierakstu pārlikt lielākā šriftā. Mazos burtiņus grūti izlasīt. Paldies

  2. A Says:

    Tagad ir labāk Paldies.

  3. x Says:

    ak, Dievs, kaads pafoss 🙂

  4. electic Says:

    Ja var cīnīties, tad to vajag darīt!

  5. canium Says:

    Malači, lai izdodās!

  6. Marī Says:

    PALDIES JUMS!

  7. :) Says:

    cik eleganti – pat aizejot ar “augsti paceltām galvām” nomelnot priekšniecību un sabotēt avīzi, kuras lasītājiem lielākoties ir vienalga, kāds uzvārds ir redaktoram.

    • Ieva Says:

      Nav gan dzirdēts, ka lielas avīzes galvenā redaktora vārdam un personībai nebūtu nozīmes, jo tieši no galvenā redaktora visvairāk atkarīgs avīzes saturs, akcenti, stils. No Daces Andersones līdz šim esam dzirdējuši tikai par laikrakstu kā “pārdodamu produktu” — itin neko par viņas priekšstatiem par Dienu kā informācijas nesēju un sabiedrības viedokļu atspoguļotāju. Līdz šim man likās, ka produktus ražo fermās un rūpnīcās; nē, izrādās, arī redakcijās.

    • Lalo Says:

      Tik ļoti piekrītu (:

  8. Juhan Kask Says:

    “Man bija privāti iemesli, kāpēc es neuzrakstīju atlūgumu pagājušajā nedēļā. Taču šīs juridiskās procedūras paveikšana ir tikai laika jautājums.” Kas par privatiem iemesliem???? Te ir cina par idejam. Uz prieksu ar iesniegumu, savadak sanak aptaisities sava skurbuma patosa.

  9. mājas tirāns Says:

    tā viņš ir :((
    – ar Dienu esmu bijis kopā kā tās lasītājs no pašiem tās pirmssākumiem – sākot no atmodas laikiem. Pats galvenais, ka visus šos gadus Dienai publicētajam varēju uzticēties kā patiesai ziņu nesējai – objektīvai , nevienas puses nenopirktai. Protams, reizēm komentētāju viedoklis varēja nesakrist ar manējo, bet tas bija interesanti lasāms – profesionāli un ar baudu lasāms. Ja paņem jebkuru citu Latvijā iznākošo dienas ziņu presi (diemžēl)vienmēr var redzēt, uz kuru pusi pūš tās saimnieku skats. Vlēreiz atkārtotu – runa iet par ziņu avotu (jo ne visi var abonē3t BNS vai LETAS ziņas) un vienkopus redzēt notkumus, lielus un mazus. Un vēl kas – Diena nebūt nav lēta avīze – lai abonētu uz gadu, ir jāpieņem nopietns lēmums – un mēs ģimenē nebūt nevēlamies maksāt par marketējošu laikrakstu (Dienas biznesa analogu) vai anonīmu īpašnieku izteiktu viedokli. Līdz ar to ģimenē mēs esam izšķīrošies nākosgad diemžēl Dienu vairs nepasūtīt, rezevējot summu iespējams kāda cita laikraksta abonēšanai, ja tāds būtu…
    Un vēl kas – bet tā ir tīri mana doma un bezfaktu minējums … šeit daudzi diskutē, ka neviens saprātīgs investors tīši negremdēs savu pirkumu, ja vien …. šis investors nav jāmeklē kaut kur tepat blakus un summa, kas tiek iztērēta pirkuma veikšanai un pēc veiksmīgas laikraksta nogremdēšanas zaudējumu ziņā ir daudz mazāka, kā potenciālā iespēja laika posmā pirms vēlēšanām nolikt pie malas iespējamos traucētājus un politiskā reitinga grāvējus. …

  10. Dienas bijušais lasītājs Says:

    Paldies Guntai Slogai, vēlu izturību un veiksi visam Dienas kolektīvam! Es gan vairāk parasti komentāros mēdzu kritizēt gan Slogas darbu, gan dažu labu citu Dienas žurnālistu, bet tas viss vienmēr bija tāpēc, ka Diena bija mana avīze, kas izteica manas vērtības un uzskatus. Nu vairs tas tā nav (ko skaidri sajutu, izlasot “jaunās” Dienas komentāru sleju) un kopš šodienas vairs neesmu DIenas abonents. Ir skumji, un mans lēmums nekādā zinā nav vērsts pret tiem palikušajiem žurnālistiem, kas vēl turpina strādāt (kaut gan ceru, ka jūs tiešām visi solidarizēsities), vienkārši tā ir mana principiālā attieksme pret notikušo (jo es jau būtu varējis arī mierīgi pagaidīt divas nedēļas, kamēr iztek mans Dienas abonēšanas termiņš un to neatjaunot).

    Tiešām vēlu jums visiem veiksmi. Mums Latvija ļoti, ļoti vajag vismaz vienu mēdiju, kas darbojas ar bijušās Dienas principiem un uzstādījumiem.

  11. goldeneye Says:

    šis ir labs – malači. ja aiziet, tad ar mūziku 🙂 brīnījos par Aleksandru – rakstam par aiziešanu bija jābūt 2500 zīmēm 4.lapas stūrī varbūt, bet jums – 2 atvērumi! žetons 🙂

  12. Linda Says:

    Sestdienas avīze iznāca, bet laikam netika izvadāta pa parastajām tirdzniecības vietām. Kad sestdien piestājām pie Viadas benzīntanka Ādažos mums pateica, ka Diena šodien neesot atnesta, ir vien pienācis paziņojums, ka visus šīs dienas Dienas eksemplārus varot norakstīt un, ka vajagot novākt Dienas stendu. Varētu domāt, ka sākusies jauna okupācija…

  13. Cipars Says:

    Labs raksts !! ! !! !


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: