Meklējot Džonatanu Roulandu
9 oktobrī, 2009
Rita Ruduša, Dienas bijusī žurnāliste Londonā
Neesoši telefona numuri, skrējiens pa ļaužu pilno Oksfordstrītu, nervozas sekretāres, nenotikusi tikšanās – Dienas jaunā īpašnieka pēdu dzīšana atgādina spiegu filmu. Uzdevums pirmajā acu uzmetienā šķiet ļoti vienkāršs – jāsameklē Nedela S.A. preses relīzē minētais Džonatans Roulands (relīzes samocītā valoda būtu pelnījusi atsevišķu aprakstu, bet lai nu paliek) un jāuzdod daži vienkārši jautājumi. Sakiet, kas ir juridiskā persona, kam pieder Diena, Roulanda kungs, parādiet īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus, Roulanda kungs, un paskaidrojiet, kurā brīdī un kādēļ jums radās interese par Dienu. Ak jā, un pastāstiet, lūdzams, kāda ir jūsu vīzija par Dienas attīstību. AS Diena valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Tralmaks ir tik pretimnākošs, ka redakcijas vadībai iedod Džonatana Roulanda vizītkarti. Lūdzu, zvaniet.
Zvanu ar’. Tikai, ziniet, tāda numura nav. Londonā vispār nemēdz būt desmitciparu numuru. Varētu pieņemt, ka uzņēmums, kuram bez biroja Gērnsijas salā ir arī birojs Londonas centrā, zina, cik skaitļiem ir jābūt vizītkartes kontaktinformācijas sadaļā, lai pa tajā uzrādīto telefonu varētu kādu sazvanīt. Labi, iesim pa apkārtceļu – Blackfish Group ir mājas lapa internetā http://www.blackfishcapital.com/. Primitīva, pirmās paaudzes interneta garā veidota lapa, kas faktiski ir kā ziņojumu dēlis – nekādu klikšķu iespēju, tikai ducis teikumu par to, kas ir Blackfish Group un kur to atrast. Ir arī telefoni ar pareizu ciparu skaitu. Zvanu. Atbild sekretāre – nē, nē, ar Roulanda kungu nevar runāt, viņš ir sapulcē. Pie sevis nosmejos, jo tonis un teksts ļoti atgādina Maskavas korespondentes laiku agrīnajos deviņdesmitajos, kad Krievijas amatpersonu sekretāres uz lūgumiem savienot ar priekšnieku vienmēr atbildēja tieši tādiem vārdiem. „Kad viņu varēs sazvanīt?” jautāju Blackfish sekretārei. „Nemāku teikt, bet atstājiet savu telefona numuru, viņš jums noteikti atzvanīs.” Laikraksta Diena nosaukums man jānosauc pa burtiem trīs reizes no vietas: „dī-ai-ī-en-ei”.
Ir aizdomas, ka nekāda atzvanīšana nenotiks, tādēļ jābrauc uz Blackfish biroju. Bailēs, ka Roulanda kungs var izdomāt doties pēkšņā komandējumā, teiksim, uz Gērnsiju, no metro pārvietojos lielākoties skriešus. Pie pieturas Oxford Circus tas ir īpaši grūti izdarāms, jo daudzgalvainais pūlis lēnām spraucas pa ļoti šauru ietvi, kuras malās notiek remontdarbi. „Sorry, sorry, excuse me, I’m sorry,” murminu, spiežoties cauri ļaužu sienai. Nonāku pie Savile Row – slavenās Londonas skroderu ielas, kur top baņķieru nevainojamie uzvalki. Ielas galā, neuzkrītošā, pelēkā ēkā ar lielu uzrakstu ‘IZĪRĒ BIROJUS‘ patiešām atrodu Blackfish. Askētiskā foajē mani sagaida sekretāre – pie kā jūs, vai jūs kāds gaida. Viņa telefoniski sazinās ar kolēģi citā telpā: „Šeit ir kāda sieviete no Latvijas” un tad piebilst pusčukstā: „žurnāliste”. Pēc brīža no stūra iznirst acīmredzami satraukta sieviete. „Kādēļ jūs atnācāt, es taču teicu, ka jums atzvanīs.” Es, laipni smaidot, skaidroju, ka ir piektdienas pēcpusdiena, visi grib doties mājās un esmu pārliecināta, ka Roulanda kungs grib ar mani aprunāties pēc iespējas ātrāk, lai lasītāji Latvijā iegūtu nepastarpinātu informāciju. Pasniedzu vizītkarti un ievēroju, ka pretī nesaņemu neko. Mūsu dialogs turpinās vairākas minūtes un pamanu, ka uz sievietes pieres izspiežas pāris sviedru lāses. Viņa apgalvo, ka Roulanda kungs patlaban ir pusdienās un noteikti, noteikti, noteikti man atzvanīs un mēs varēsim sarunāt tikšanos. Pēc 15 minūšu klīšanas pa apkaimi patiešām atskan telefona zvans – tas nav Roulanda kungs, bet satrauktā sekretāre, kura sola, ka piecos man zvanīs Roulanda kungs un mēs varēsim par tālāko ar viņu vienoties.
Nolemju neriskēt braukt uz mājām, lai neiestrēgtu sabiedriskajā transportā (labi vien ir, jo vēlāk uzzinu, ka vilcieni kavējās). Norunāto laiku sagaidu netālu esošajā viesnīcā Temzas krastā, kur komandējuma laikā uzturas no Rīgas iebraucis draugs. Dzeram tēju, runājam par žurnālistikas nākotni Latvijā un es gaidu norunāto zvanu. 17.05 tas patiešām atskan. Bet „tālākais” nenotiek – persona, kas man zvana un dēvē sevi par Džonatanu Roulandu, kategoriski atsakās satikties un parādīt īpašumtiesības apliecinošus dokumentus. „Absolutely not”. Mūsu saruna ir kā polka uz karstas grīdas – daudz lēkāšanas, bet pilna pēda pie grīdas tā arī netiek pielikta. Nopirkāt? Jā, nopirkām. Varat parādīt dokumentus? Nē, nekādā gadījumā. Kad iesaistījāties procesā? Kaut kad jūlijā. Kādēļ investējāt Latvijā? Mums patīk izaicinājumi. Kāda ir jūsu vīzija? Mums tādas nav. Vai jūs esat informēts principiālajām nesaskaņām starp Aleksandru Tralmaku un redakcijas vadību? Jā esmu, zinu, ka bija atlūgumi, negribu tajā iesaistīties. Kad vienus un tos pašus jautājumus atkārtoju vairakkārt cerībā saņemt izvērstāku atbildi, pretī atskan telefonisks pliķis: „Jūs droši vien nesaprotat angļu valodu…”. Nodancojuši ceturtdaļstundu un nenonākuši pie taustāma rezultāta, noliekam klausuli. Tēja ir atdzisusi un ārā sācis līt. Es iejūku braucēju pūlī – lai tiktu uz mājām, jāmet milzīgs loks cauri Rietumlondonai, jo mana līnija ir slēgta. „Due to a person under a train” – bezkaislīgā balsī paskaidro metro darbiniece.
Cita Diena 
9 oktobrī, 2009 at 21:08
ieteiktu rakstu adreses izvietot uzreiz twitterī, lai uzreiz var pamanīt jaunus rakstus, tā ātri vien izlasīs daudz cilvēku šos rakstus.
Pats raksts gana interesants – grūti spriest, kas aiz tā visa slēpjās.
9 oktobrī, 2009 at 21:33
Paldies par rakstu!! Ļoti jūtu līdz “dienistiem”, bet vēl vairāk pati sev un Latvijas sabiedrībai. Arī mani paziņas ir mēmi. Bet uz kaut ko jācer, nevar ļauties pesimismam. Lasīšu, sekošu, abonēšu i-netā(ja būs, ko), turieties!!!
9 oktobrī, 2009 at 21:41
Latvijā akciju sabiedrībai, kas nav kotēta biržā akcionārus noskaidrot praktiski nav iespējams. Akcionāru izmaiņas šādās akciju sabiedrībās nekur nav publiski jāreģistrē, akcionāru reģistru ved uzņēmuma valde. Šeit ir atškirība no SIA. Līdz ar to akcionāri var mainīties divas, 10 reizes dienā, bet tas nekur publiski neatspoguļosies. Piemēram, Dienas akcionārs jau sen var nebūt Ne dela SA, tas var būt jebkurs cits uznemums vai personas. Tam izsekot nudien nav iespējams. Luksemburgas fonds vai uzņēmums sen var nebūt akcionārs. Un to nekur nevar pārbaudīt. Tagad par Luksembudrgas uzņēmuma akcionāriem. Pat tad, ja Luksemburgas uzņēmumā tagad vai jebkad (pat uz īsu brīdi) būtu investējis kāds uzņēmums, kaut vai ASV valdība, tas nenozimētu, ka tas automātiski ir kļuvis par Diena akcionāru, divu iemeslu dēļ: tas var vairs nebūt Luksemburga uzņēmuma akcionārs (bet ehniski nebūs melots, atbildot apsiprinoši uz jautājumu, vai ir kadreiz investējis šajā uzņēmumā). Tāpat arī Luksemburgas uzņēmums vair sen var nebūt akcionārs Dienai un var būt arī tā, ka fonda daļu īpašnieki to nezina. Diemžēl patiesību, kas ir tiešie reģistrētie Dienas akcionāri, var noskaidrot tikai kāds no maajiem akcionāriem, ja tam izdodas ieskatīties valdes vestajā AS Diena akcionāru reģistrā (kurā valde var jebkurā mirklī veikt jaunus ierakstus), bet tas nedod viņam iespēju tālāk noskaidrot, kas ir ārvalstu uzņēmuma patiesie īpašnieki. Bezcerīgi.
9 oktobrī, 2009 at 22:14
Fooršs raksts, ja man nebūtu tāda bēda par to visu. Paldies autorei. Tūlīt pat esmu gatava abonēt elektronisku Citu Dienu – ja tāda būtu. Jūtu līdz Dienai, bet vēl vairāk pati sev+Latvijas sabiedrībai. bet bez cerības jau nevar dzīvot. Turieties! I send you my love!!!
10 oktobrī, 2009 at 07:21
Gita, liels palies par solidaritātes apliecinājumiem. Turpiniet lasīt un mēs turpināsim rakstīt.
9 oktobrī, 2009 at 22:15
Atvainojos! Likās, ka pirmo reizi neizdevās ievietot komentu.
9 oktobrī, 2009 at 22:51
Rita, aizraujošs stāsts, tikai kļūst skumji apzinoties, ka Dienas kārtējam jaunajam “īpašniekam” pat nešķiet svarīgi satikties ar laikraksta žurnālistu un sniegt dokumentālus apliecinājumus godpilnajām īpašumtiesībām.
Mani piektdienas mēģinājumi sazināties ar Roulandiem bija vēl nesekmīgāki – no trim Aleksandra Tralmaka sagādātajiem tālruņa numuriem viens izrādījās neeksistējošs, otrs atslēgts un trešajā gadījumā trāpīju uz biroja sekretāri, kas pierakstīja datus, apsolīja atzvanīt un uz jautājumu, vai Džonatans Roulands ir šobrīd Londonā un Dienas žurnāliste varētu ar viņu tikties, atjautāja “Kas ir Džonatans Roulands?”. Laikā starp paziņojumu par to, ka Roulandi kļuvuši par īpašniekiem un atlūguma iesniegšanu saņēmu vairākus Aleksandra Tralmaka un Kalles Norberga solījumus, ka tūlīt, pēc 15 minūtēm vai pusstundas Džonatans Roulands man zvanīs, bet tā arī nesagaidīju.
9 oktobrī, 2009 at 23:41
Loti interesants raksts, ar energiju rakstits. Loti zel, protams, ka ta ari Jums nesanaca kartiga saruna, bet tagad Jus zinat, ka notiek sadas sarunas Londona. Jums paveicas, ka vispar sis jaunizceptais ipasnieks nolema atzvanit.
10 oktobrī, 2009 at 07:25
Ņemot vērā to, cik daudz melu pēdējos mēnešos skanējis no jaunā īpašnieka mutes, es neesmu pārliecināta, ka atzvanījušas nelaipnais cilvēks, kurš sevi dēvēja par Džonatanu Roulandu, patiešām ir Džonatans Roulands.
10 oktobrī, 2009 at 01:02
Ne bez pamata īpašnieks bēguļo. Vajadzētu šajā virzienā “parakt”.
10 oktobrī, 2009 at 02:52
Hallo,
Cik patīkami lasīt “Dienas” žurnālistes rakstu bez pareizrakstības kļūdām:)
Kāda starpība, kalpot svensoniem vai kādiem citiem? Redzot, ko svensonu bankas ir paveikušas Latvijas ekonomikā, manuprāt, sliktāku saimnieku neatrast…
10 oktobrī, 2009 at 06:22
Saprotu redakcijas cilveku emocinalos pardzivojumus, tacu investora attieksme skjiet normala – kadel gan vinam kautko butu japierada vai japaskaidro?
10 oktobrī, 2009 at 07:02
Atklāti sakot, esmu šokēts. Man trūkst vārdu. Šo rakstu sāku lasīt kā joku, kaut kur tā vidū aizdomājos, ka tas ir labs sižets spiegu filmai, bet raksta beigās es atskārtu, ka tas viss patiešām noticis. Pie kam tas noticis ar laikrakstu, kas ir fiziski iemiesojis daļu no manas vērtību sistēmas. Gribas kliegt: “Ko jūs dariet, neprātīgie! Apstājieties! Diena ir pārāk dārga Latvijai, lai to vienkārši padarītu par daļu no Latvijas biznesa peripētijām!”
Izsaku līdzjūtību…
10 oktobrī, 2009 at 19:46
Diena sen jau ir prihvatizēta un pēcāk izpļekarēta.
nav jākauc, bet jāstrādā.
10 oktobrī, 2009 at 07:11
Turieties, mīļie! Esmu šorīt par Jums blogojis Politikā.lv un domās esmu ar Jums!
Kārlis Streips
10 oktobrī, 2009 at 07:43
Bez talakiem petijumiem ir skaidrs,ka ta ir pastkastishu shema, tikai shoreiz pastkastishu shema ar ‘story’ apkshaa par it kaa investoru gimeni,lai izskatitos pirmaja bridi ticamak, bet kad nonac lidz ofisam ir tikai satraukta sekretare un drudzainas atrunas. Ieejiet jebkura nopietnaa uzneemumaa – tur jus redzat, ka uznemuma stradaa vairak par 1-nu sekretari, tur Jus sadu lielu darijumu gadijuma sanemat gan press release pirms tam, gan notiek preses konferences, gan uznemuma majas lapa ir vairak par http://www.blackfishcapital.com/
Spriezhot, ka uznemums ir turpat Guersney nav talu jadoma , kas ir nopricis, zinot no kurienes nak ar Kampmayer…
10 oktobrī, 2009 at 08:04
Novēlu DIENAS kolektīvam veiksmi cīņā ar mēdiju brīvības tīkotājiem.
Viennozīmīgi uzskatu,ka pēc šādas rīcības no Tralmaka k-ga puses un attieksmes no iespējamo īpašnieku puses,ir jāveido jauns mēdijs.
Iesaku padomāt par ziedojumu tālruņa vai konta izveidi, tikai neaizmirstiet par konkrētu nosacījumu un prasību izstrādi.
10 oktobrī, 2009 at 08:06
Britu ģimenes rīcība ir neētisks kapitālisms.
10 oktobrī, 2009 at 08:08
Stāsts par īpašnieka meklējumiem – LABAIS.
Nedaudz gan izskatās pēc kaut kāda betsellera.
10 oktobrī, 2009 at 08:17
Jums visiem DIENAS redakciju pametušiem žurnālistiem ir kādi labi draugi,kolēģi kādā nozīmīga britu mēdijā.Pieņemu,ka pašreiz ir īstais laiks mēģināt šo tematu dabūt uz kāda Londonas laikraksta pirmās lapas un pievērst iespējamo īpašnieku uzmanību.Diez vai Roulanda k-gs atteiksies tiksties ar britu mēdija žurnālistu,ja protams Roulands eksistē.
Prognozēju,ka DIENA tiek gatavota nākamā gada Saeimas vēlēšanām konkrētas partijas vai “spēku” vajadzībām.
10 oktobrī, 2009 at 08:19
kā detektīvā. agrāk dienu nelasīju, bet “citadiena” sekošu.
10 oktobrī, 2009 at 09:05
Paldies par rakstu! Galvenais turpiniet rakstīt – lasītāji ir un būs Jums līdzās.
10 oktobrī, 2009 at 09:44
Raksts pilnībā atkārto Jaunalksnes gaitas meklējot Kempmayer īpašniekus. Tur bija kļūdas, jo bij iespēja redzēt vaigā no mājas iznākam personu, kas pārdevusi sava vārda (pases datus) izmantošanas tiesības. Liekas, ka šeit ir noslēpts dziļāk. Izsekot varētu vienīgi personas, kas dod AT rīkojumus telefoniski. Skaidrs, ka šīm aprindām nepatiesība nav meli, bet biznesa informācija. Tātad arī nākamā laikraksta saturs būs šāda pat biznesa informācija vēlēšanu laikam.
Tas, ka akcija notiek tieši pirms parakstīšanās kampaņas sākuma, liecina, ka nav bailes par tās iznākumu – vai nu Dienai 2010. gadā vispār jāpazūd, vai arī apvienota ar DB, ko solīja jau sākumā, tā veidos tikai vienu, uz biznesa informāciju virzītu laikrakstu. Kas varētu būt pat finansiāli cerīgi.
Bet žurnālistiem nekas cits neatliek, kā veidot CituDienu vai JaunoAtmodu, jo žurnālists nevar mainīties, viņam ar biznesa informāciju nepitiek, gribas uzzināt un atklāt visiem patiesību. (Nu taisni kā žagatai, tas humoram beigās, lai nebūtu tik bēdīgi. Tāds varētu būt jaunā izdevuma Humora pielikums- Žagata) Ja jau investors Dienas atpirkšanai bija atrasts, tad vajag sludināt parakstīšanos, un ja patiesības uzturētāju ir pietiekami, tad tomēr būs kāds kas jauc “biznesmeņu” plānus svarīgajā 2010. gadā.
10 oktobrī, 2009 at 09:48
pameklējuši labāk Sorosonkuli:D
10 oktobrī, 2009 at 09:48
Nedomāju, ka te kas cits, kā kārtējā pastkastīšu shēma.Jūtu līdz pazemotajiem žurnālistiem. Un pie reizes tas ir spļāviens sejā man un visiem citiem lojāliem Dienas lasītājiem (kaut arī ne visiem Dienas uzstādījumiem varu piekrist). Notikušais ir apliecināju ms tam, ka Diena bijusi ietekmīga, un līdz ar to kādam traucējoša. Lieks apstiprinājums, ka esam ar valstiskuma ideju jau “laimīgi” iegājuši ēnu zonā. Gribot negribot rodas drebuļi. Man ļoti gribētos, lai turpinātos blogu tradīcija? Kaut kā roka neceļas, lai sūtītu blogu Tralmaka kungam…
10 oktobrī, 2009 at 10:06
Kāpēc sadaļa “Par mums”, kas izveidota 19. septembrī, vakar bija pieejama, bet šodien jau izdzēsta?
10 oktobrī, 2009 at 11:01
Diez “Roulandu ģimene no Anglijas” nav tāds pats “Kempmeijera” tipa pastkastītes uzņēmums, aiz kur slēpjas kāds vietējais svoločs? Kaut gan tagad, kad Kalvītis atgriezies no Kremļa ar ēzeļa ausīm, grūti pateikt, kas vietējais, kas importa 😉
10 oktobrī, 2009 at 11:53
“Dienas” notikumu saistība ar ietekmīgiem diktatoriem ir nepārprotama, bet melnas zivis arī pūst no galvas… ticu Jums & lasu Jūs, veiksmi…
10 oktobrī, 2009 at 14:35
Nu, salīdzinot ar “kvalitātīvās žurnālistikas” araugu – Jolkinas prostitūcijas skandālu, šis sižets spriedzes ziņā krietni atpaliek 🙂
10 oktobrī, 2009 at 14:35
Just info:
Domain Name: BLACKFISHCAPITAL.COM
[REGISTRANT]
Organisation Name: Blackfish Capital Management
Contact Name: Matsco DNS
Address Line 1: 9-11 Grosvenor Gardens
Address Line 2:
City / Town: London
State / Province:
Zip / Postcode: SW1W 0BD
Country: UK
Telephone: +44 (87024) 04849
Fax: +1 (0)
Email: dns@matscosolutions.com
[ADMIN]
Organisation Name: Safenames Ltd
Contact Name: International Domain Administrator
Address Line 1: PO Box 5085
Address Line 2:
City / Town: Milton Keynes MLO
State / Province: Bucks
Zip / Postcode: MK6 3ZE
Country: UK
Telephone: +44 (19082) 00022
Fax: +44 (19083) 25192
Email: hostmaster@safenames.net
[TECHNICAL]
Organisation Name: International Domain Tech
Contact Name: International Domain Tech
Address Line 1: PO Box 5085
Address Line 2:
City / Town: Milton Keynes MLO
State / Province: Bucks
Zip / Postcode: MK6 3ZE
Country: UK
Telephone: +44 (19082) 00022
Fax: +44 (19083) 25192
Email: tec@safenames.net
10 oktobrī, 2009 at 14:46
Esmu vīlusies, izlasot šo tekstu… tikai mēģināja sazvanīt un tikties.. un viss? Kur dažādi Uzņēmumu reģistri LIelbritānijā, lai noskaidrotu, kas vēl viņiem pieder? Kur dati no tiem pašiem The Economist vai FInancial Times – ir tur tādi minēti Roulandi, vai nav. Galu galā – ko par šiem tipa īpašniekiem saka “māsa” gūgle! Un,m ja to visu izpētot, tiktu saprasts, ka Roulandi ir kaut kādi mistiski tēli, tad varētu bļaut, ka ir slikti.
Tagad – aizgāju, nesatiku, ar kaut ko parunāju pa telefonu, tātad viņš ir melis….
.. mani savulaiks māčija savādāk strādāt.
10 oktobrī, 2009 at 20:10
savādāk ir no vārda savādi, tā arī izskatās, ka tu esi savādi mācīta
Par gugles uc vispārpieejamiem materiāliem bija lasāms citā rakstā, bet šis bija tiešs trāpījums – no kaut kādas tur Latvijas, ne tikai piezvana, bet pēc 15 min. ienāk pa durvīm un prasa, kur tad ir lielais Boss?
10 oktobrī, 2009 at 14:51
neņemiet ļaunā, bet izskatās pēc ziloņa pūšanas no mušas. kāpēc atlūgumi? kāpēc ar tādu pompu? kāpēc tagad, bet ne 1. oktobrī? investors nosaukts. vai Džonatans vai kāds cits jau sāka ietekmēt redakcijas darbu, rakstīt, cik andris labs vai aivars slikts? vai aizliedza publicēt rakstus, ka mūsu kaimiņi austrumos ir slikti? nē. Džonatans vai kāds cits investēja naudu ar vienu mērķi – nopelnīt. kā tas tiek sasniegts, pieļauju viņam ir dziļi vienalga. ja redakcionālā neatkarība netika ietekmēta, kāpēc kā lūpu uzmetušām meitenēm jāskrien prom? ja reiz Aleksandrs ir ļaunais tēls šajā stāstā, kāpēc Nellija neatklāj, kas bija investors, kas bija gatavs pirkt Dienu? kārtis galdā, godīga spēle – tada taču ir citas dienas svētā pārliecība? vai Jūsu atrastais investors var palikt anonīms, savukārt Tralmaka minētajam ir jāizklājas mediju priekšā? smagi pieklibo loģika. Jūsu aprakstītā telefonsaruna, Rudušas kundze, man šķiet gaužām normāla. vai gaidījāt, ka jaunais īpašnieks skries uzrādīt papīrus un stāstīt Jums par cik un kā nopircis Dienu? cik Jums vispār zināmi miljonāri, kas ir naski uz komunikāciju ar presi, piedevām vēl citas valsts un piektdienas pēcpusdienā? kādu atbildi sagaidījāt, vaicājot par vīziju, ja darījums noslēdzies iepriekšējā dienā un cilvēks pirmo reizi investējis mediju biznesā? savukārt, ja Jums tiesa, un Džonatans nav Džonatans vai nav Dienas jaunais īpašnieks, tad kas Jums, atlūgumus iesniegušajiem, liedza viņu atmaskot un tad pamest Dienu? un ja nu Jaunalksne aizbrauks un nointervēs Džonatanu, kurš aci pret aci apstiprinās, ka viss kārtībā? ja nu jaunnedēļ tajā pat independent vai guardian izlasīsim britu žurnālistu rakstu, kā Roulandi investē Latvijā?
10 oktobrī, 2009 at 14:53
Izmantojiet Twitteri!
10 oktobrī, 2009 at 14:56
Malacis, Rita. Labs. Iesaku sadarboties arī ar ārzemju mēdijiem un žurnālistiem. Šis ir reāli interesants rokams politisks skandāls jebkuram, arī tiem, kas stāv tālu no politikas. Pieņemu, ka ir cilvēki, kam ir objektīvi lielāka iespēja piekļūt informācijai un pareizi runājot ar viņiem, arī vēlme dalīties ar to. Atceramies “CNN defence” pieeju.
10 oktobrī, 2009 at 16:32
raksts labs, dienas stilā.
10 oktobrī, 2009 at 17:07
man liekas ka kvesta risinājums ir šāds – AŠ(NU) pērk mediju. kā jau ikdienā gadās spēlētājs pagadījies neveiklāks, epizode par DžR lieliska.
10 oktobrī, 2009 at 17:14
Vienkārši vienreizēji, ka aizgājāt! Ceru, ka palikušais “Dienas” kolektīvs vairs nedzēsīs ārā lasītāju komentārus. Pat pateikt nevaru, cik ļoti priecājos, ka šie stagnāti ir prom!
10 oktobrī, 2009 at 17:21
Pilnigi nekam nederigs raksts, tikai lai uzbruktu Tralmakam. Sanak, ka bija ierosinajums samazinat algas par 50%, Dienas darbiniekiem tas nepatika, un tagad te kengajas apkart.
10 oktobrī, 2009 at 17:34
Raksts ir daudz labāks par tiem kas pieejami papīra formātos 🙂
Lai nu kā atradu internetā citātu par jauno saimnieku, kas izskatās pēc tikai finanšu nevis stratēģiskā investora. Liidz ar to tas ir tikai pagaidu saimnieks un uzreiz pēc krīzes “vecajai Dienai” būs jau cits saimnieks…
Rowland said: “We might consider acquiring businesses but it isn’t our main strategy.”
Avots:
http://www.wealth-bulletin.com/home/content/1050288854
10 oktobrī, 2009 at 18:21
dati no UK uzņēmumu reģistra:
ROWLAND CAPITAL LIMITED (mainīts nosaukums 06/2009)
http://wck2.companieshouse.gov.uk/21631608d910d8d0af0d7fb5130cafaa/compdetails
BLACKFISH CAPITAL MANAGEMENT LIMITED
http://wck2.companieshouse.gov.uk/8ae18f14c7d4ee274cee72aff2fd9e4b/compdetails
10 oktobrī, 2009 at 18:23
Ko par visu šo pasākumu saka Bonieri?
10 oktobrī, 2009 at 18:58
Masu mediji neatpoguljo patiesiibu, tas ir skaidrs, bet es gribeeju mazliet parunaat par ko citu. Pirmkaart, es luugshu neatspoguljot negatiivi Roulenda kungu, kam nav PILNIIGI NEKAADA sakara, ar negaacijaam, kas juus skar un nav vinja pienaakums jums par kaut ko atskaitiies. Un te no jums noteikti naaks atbilde, ka neatspoguljojat negatiivi tikai faktus, bet paarlasiet veelreiz – ar shaadu info juus sabiedriibaa radaat negatiivu attieksmi pret Roulenda kungu – vai tas ir tas ko veelaties? Kapeec tajaa visaa iepiit cilveku, kas ne pie kaa nav vainiigs, bet tieshi preteeji centaas paliidzeet?
10 oktobrī, 2009 at 19:35
turaties!
10 oktobrī, 2009 at 20:58
Vispirms – PALDIES! Līdz šim savas dienas sāku ar klikšķi uz DIENA.LV. Esmu stipri gados un veselība liedz bieži iziet no mājas. “Diena” bija kā svaiga gaisa malks. Ne visam piekritu, bet iespēja izlasīt dažādus viedokļus mani – cilvēku, kas lielāko mūža daļu nodzīvojis PSKP pārvaldītā valstī, vienkārši sajūsmināja. Jo tieši viedokļu daudzveidībā jau izkristalizējas patiesība. Diena ir palīdzējusi man saskatīt valstī notiekošo procesu patieso būtību un atturējusi pakļauties pozitīvisma kampaņām. Tādas diemžēl notiek arī tagad – tas spilgti izpaužas LTV Ziņu dienesta veidotajos raidījumos /nemaz jau nerunāsim par LNT…/. Vēlēšanas strauji tuvojas, tāpēc būtu ārkārtīgi svarīgi, lai neangažētu viedokli par valsts dzīvi varētu saklausīt pēc iespējas lielāks vēlētāju loks. Man bail, ka varam pazaudēt valsti mūsu tautas naivuma, lētticības un neinformētības dēļ. Liela daļa vēlētāju ir pensionāri, bet reti kuram no viņiem ir pieejams internets. Tāpēc lūdzu domājiet par iespēju izpausties arī kā citādi nevis tikai internetā. Tas ir būtiski svarīgi mums – Jūsu lasītājiem. Sakiet, kā varam palīdzēt!
10 oktobrī, 2009 at 21:21
Ja nu kādu tas interesē – cilvēkam, kurš labi pārzina angļu valodu ir acīmredzams, ka http://www.blackfishcapital.com lapu nav veidojis cilvēks, kam angļu valoda ir dzimtā valoda (bet angliski šis kadrs prot visai labi).
Kāpēc – “kontaktinformācija” nekad neraksta “contact”. Raksta vai nu “contacts” vai arī “contact us”; neraksta “restructurings” – raksta “rescturcurisation(s)”
Tāpat pie kontaktinformācijas – nevis St Peter Port, bet gan St Peters Port (iepsējams ar apostrofu pie vārda Peter)
Kopā vietām iznāk neloģiskas vārdu virknes, lai arī atsevišķie vārdi ir gramatiski pareizi.
Protams, pastāv iespēja, ka mājaslapas veidotājs gan bijis anglis, tikai ar zemu izglītības līmeni
11 oktobrī, 2009 at 00:03
Kāpēc lai viņš tev atbildētu (precīzāk – kāpēc tev bija cerība uz atbildi)?
he known to never speak to the media – ja tā raksta britu mediji, tad nav ne mazāko šaubu, ka viņam ir mazas ragutiņas par to, kas ir RR, Diena, Tralmaks un – galu galā – Latvija. Tak ne jau viņš pats investē, bet visādi menedžeri. Nospļauties viņam, kas ir Diena. Varējāt turpināt vēl gadu desmitiem rakstīt to pašu, viņš pat nepamanītu izmaiņas, galvenais pēc 10 gadiem atnest zelta oliņas
11 oktobrī, 2009 at 06:10
No vienas puses tam varētu piekrist. No otras puses – tādā gadījumā par labu investoru viņu nosaukt nevar. Ja viņam šobrīd ir daudz naudas, tas vēl nenozīmē, ka viņš šajā pozīcijā arī noturēsies. Tieši attieksme ir tā, kas nosaka panākumus ilgtermiņā.
11 oktobrī, 2009 at 08:52
Vēl pirms dažiem gadiem, Džonatans brīvi runāja ar presi, pat nošarmēja. http://www.independent.co.uk/news/business/analysis-and-features/rowland-aiming-to-build-a-dynasty-582352.html
Būs rīt darbā jaunietis jāsazvana, jāprasa WTF?
11 oktobrī, 2009 at 11:48
Vai jaunā “Cita Diena” arī cītīgi rakstīs, ka, piemēram, pat “dzīvnieku pasaulē” homoseksuālisms ir normāls fenomens?… Nu, paši taču lielā mērā esat vainīgi, ka ar savu iedomību, tendenciozitāti un agresivitāti esat iemantojuši tik daudz nevajadzīgu ienaidnieku.
11 oktobrī, 2009 at 11:56
Ne visam piekritu, bet iespēja izlasīt dažādus viedokļus mani – cilvēku, kas lielāko mūža daļu nodzīvojis PSKP pārvaldītā valstī, vienkārši sajūsmināja. Jo tieši viedokļu daudzveidībā jau izkristalizējas patiesība.
========================
Vai esat pamēģinājusi palasīt arī citus preses izdevumus?:) Izskatās, ka ne. “Dienā” viedokļu DAUDZVEIDĪBA?!:)) Pēdējo reizi kas tāds “Dienā” bija apmēram 90. gadu vidū.
11 oktobrī, 2009 at 16:06
Cik aizkustinoši ir šie Jūsu centieni, tāds kalpa dveseles izmisums un prieks par iespēju būt Londonā..
11 oktobrī, 2009 at 17:51
Cik noprotu Dienai bija ļoti nopietnas finansiālas problēmas – tik nopietnas, ka bez investora piesaistīšanas un budžetu samazinošām strukturālām reformām tās pastāvēšana vairs nebija iespējama. Tā ir pirmā realitāte. Otrā realitāte ir tā, ka nekur netiku dzirdējis, ka jaunais īpašnieks vai tā ieceltās amatpersonas būtu kaut ko minējušas par redakcionālās un preses brīvības ierobežošanu (neskaitot redakcijas darbinieku algas). Trešā realitāte – eknomiskā krīze prasa meklēt principiāli jaunus risinājumus un šo risinājumu meklēšana aizgājējiem nav patikusi. Ceturtā realitāte – Diena šad un tad sāka atgādināt dzeltenu avīželi (Kastēna provocēšanas lieta, netaktiskie un, kas svarīgāk, neprofesionālie uzbrukumi Zatleram utt.) kas samazināja abonentu skaitu – kaut vai mana ģimene.
Ņemot vērā visu augstāk minēto kā pilnīgi normālu uztveru cieto investora pozīciju – tā ir tāda pati kā SVF pozīcija aizdevuma Latvijas valstij gadījumā. Un tomēr man ir jautājums – vai aizgājējiem bija Dienas glābšanas plāns? Ja bija – kāds? Kuru investoru bija doma piesaistīt? Jau jau prasiet no citiem atklātību, tad varbūt arī paši varat parādīt piemēru?
12 oktobrī, 2009 at 14:13
Lieliski uzrakstīts! Cepuri nost! Retais gadījums, kad vērts rakstīt par ceļu uz interviju. It sevišķi, kad intervija būtībā nenotiek. Paldies, Jums, Rita.